MARSIEŠU HRONIKAS

MARSIEŠU HRONIKAS

REJS BREDBERIJS

MĀKSLINIECE MĀRA RIKMANE

IZDEVNIECĪBA ЋZINĀTNEЛ RĪGĀ 1967

R. Brcdberijs MARSIEŠU HRONIKAS

Redaktors O. Jansons. Māksi, redaktore Sk. Elcte. Tehn. redaktore M. Andersone. Korektore A. Āva. Nodota salikšanai 1966. g. 24. augusta. Parakstīta iespiešanai 1967. g. 24. janvāri. Papīra formāts 70X90/32. 10,5 fiz. iespiedi.; 12,29 uzsk. iespiedi.; 9,25 izdevu. 1. Metiens 50 000 eks. Maksā <59 kap. Izdevniecība ЋZinātneЛ Rīgā, Turgeņeva ielā Nr. 19. Iespiesta Latvijas PSR Ministru Padomes Preses komitejas Poligrāfiskās rūpniecības pārvaldes 2. tipogrāfijā Rīgā, Dzirnavu ielā Nr. 57. Pašūt. Nr. 2565. A (Amer)

Māksliniece Mara Rikmane No angļu valodas tulkojušas M. Andersone un I, Veide

Izdota saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Redakciju un izdevumu padomes 1966. gada 11. augusta lēmumu.

DAŽI VARDI IEVADAM

Rejs Bredberijs Amerikā šodien ir viens no populārākajiem fantastikas rakstniekiem, un viņa spalvai pieder vesela virkne zinātniski fantastisku romānu, stāstu un — pēdējā laikā — ari lugu. Tomēr ЋMarsiešu hroni­kasЛ nevar ierindot parasto šī žanra darbu vidū. Te gan izmantoti populāri modernās fantastikas elementi — roboti, telepātija, at­miņu un vēlmju materializācija, taču rakst­nieka mērķis nav iztēloties, kāda izskatīsies Zeme un Marss divdesmit pirmajā gadsimtā, ko tad būs paveikusi zinātne, cik tālu būs at­tīstījusies tehnika. ЋMarsiešu hronikasЛ nav zinātniskā fantastika šī vārda parastajā iz­pratnē, jo zinātnes stingrās loģikas te bieži vien trūkst. Rakstnieks gan aizved lasītāju nākamajā gadsimtā, taču risina mūsu pašu divdesmitā gadsimta Zemes sasāpējušās pro­blēmas. Te zinātniskās fantastikas valodā runā nevis zinātnieks, bet humānists, kurš brīdina pasauli no atomkara šausmām, raizējas par mūsu kultūras vērtību un civilizācijas likte­ņiem.

ЋMarsiešu hronikasЛ uzrakstītas piecdes­mitajos gados un publicētas periodikā kā at­sevišķi stāsti un epizodes, kuri tikai pēc tam apvienoti grāmatā. Līdz ar to darbam trūkst stingras kompozicionālas viengabalainības, stāstiņus saista galvenokārt tematiskā ko­pība, un tikai nedaudzas personas — kaptei­nis Vailders un Sems Parkhils — lasītāja priekšā stājas vairākkārt.

Arī visu stāstu mākslinieciskā vērtība nav vienāda. Blakus tādai lieliskai nodaļai kā Ћ. . . Lai gan mēness spoži degsЛ, kur visspē- clgāk izskan grāmatas pamatdoma, blakus tādām mazām pērlēm kā ЋZajais rītsЛ vai ЋMuzikantiЛ ir arī bālākas lappuses. Tomēr kopīgā skanējuma spēku tās nemazina.

īpaši gribētos pieminēt nodaļu ЋAšers IIЛ. Tā sasaucas ar vairākiem Edgara Alana Po stāstiem, kuri pagaidām latviešu valodā nav tulkoti un tāpēc mūsu lasītājiem sveši.

Mistera Stendāla milzīgo bibliotēku sade­dzinājuši Morāles klimata pārvaldes ļaudis. Līdz ar citām grāmatām tie sametuši krāsnīs arī visus Edgara Alana Po darbus, tos pat kārtīgi neizlasījuši. Pēc daudziem gadiem misters Stendāls atlido uz Marsu un te rea­lizē savu ilgi loloto atriebības plānu — Ћin­scenēЛ virkni Po stāstu (ЋAšera mājas bojā ejaЛ, ЋMuca amontiljadoЛ, ЋPriekšlaicīga ap­bedīšanaЛ, ЋBedre un svārstsЛ un citus) un, atkārtodams tajos aprakstītos notikumus, no­galina ienīstos barbarus no Zemes.

Stāsts izskan kā sašutuma pilns protests pret valdības politiku, kas ierobežo rakst­nieka jaunrades brīvību. Viss sākas ar Ћsmilšu graudiņu piecdesmitajos un sešdes­mitajos gadosЛ, kas noved pie Lielās Dedzi­nāšanas 1975. gadā. Bet Rejam Bredberijam par godu jāsaka, ka gadījumā, ja vēsture tiešām atkārtotos un atkal liesmotu grāmatu sārti, tajos degtu ari ЋMarsiešu hronikasЛ.

Līdztekus galvenajai tēmai — raizēm par mūsu planētas nākotni — ieskanas arī cita doma: kas notiks ar Marsa civilizāciju, kad uz šīs planētas ieradīsies zemieši, šajā gadī­jumā amerikāņi. Vai tie, kas nav pratuši sar­gāt kultūras vērtības savā zemē, spēs just cienību pret citas planētas dārgumiem? Vai arī Marsa kanālos peldēs tukšas viskija pu­deles, tempļos mētāsies konservu kārbas? Un kā veidosies šo abu planētu iedzīvotāju attie­cības?

Katru grāmatas lappusi caurstrāvo rakst­nieka dziļā atbildības sajūta par visu, kas šodien notiek pasaulē. Viņš uzskata par savu pienākumu brīdināt cilvēci no briesmām, pirms vēl nav par vēlu.

Re ja Bredberija ЋMarsiešu hronikasЛ ir ne tikai saistoša un interesanta lasāmviela kā vairums zinātniski fantastisko romānu. Šī grāmata rosina domas, iedarbojas uz jūtām, un, aizšķirot pēdējo lappusi, neviļus rodas secinājums: to taču viņš rakstījis par mums, mūsu laiku, mūsu problēmām!

M. Andersone

Manai sirsnīgi mīļotajai sievai MARGARITAI

ЋLabi, ka esam atguvuši spēju brīnī­ties,Л filozofs sacīja. ЋKosmiskie lido­jumi mūs visus atkal padarījuši par bērniem.Л