Antikrists

Frīdrihs Vilhelms Nīcše

F. Nīcšes Zaratustra latviešu valodā ierunājās 1908. gadā Viļa Plūdoņa tulkojumā mēnešraksta ЋZalktisЛ 2. numurā un līdz 1939. gadam pieredzēja sešus izdevumus. F. Nīcšes ideju parādīšanos Latvijā nesen pētījusī Nora Ikstena** atzīmē, ka ЋTā runāja ZaratustraЛ tulkojums savulaik ir uztverts kā trešais nozīmīgākais veikums pēc E. Glika Bībeles un Raiņa-Aspazijas ЋFaustaЛ tulkojumiem. Kaut arī latviešu gudrajiem vēl nāksies izstaigāt taku takas un radīt vērtību vērtības, lai reiz varbūt spētu uzklausīt ЋAntikristuЛ, taču jau uzreiz cilvēki ironizēja par sevi: Ћlai iegūtu mācīta vira patenti, vajadzēja dievināt ЋZaratustruЛЛ. Šīs dievināšanas pēdas, protams, visvieglāk ir pamanīt latviešu literātu tekstos, bet Ћmācīto vīruЛ guvums no Zaratustras bija ne tikai viņnu Ћmākslinieciskās neatkarības nepieciešamībaЛ (N. Ikstenas pieticīgais formulējums) - kopuma vispirms kā Ћmācīto vīruЛ nepieciešamība un pēc tam kā realitāte tapa Latvijas valsts. Nākamreiz Zaratustra uz Latviju tika saukts 1989. gadā, kad S Latvijas Kultūras fonds sarūpēja V Plūdoņa tulkojuma faksimilizdevumu. Daži vārdi no tā tika atzīti par Latvijas valsts argumenta cienīgiem. Aigars Jirgens patapināja no Nīcšes astoņus vārdus Ћnevis jūsu grēks - jūsu pieticība kliedz pret debesīmЛ, kauninot tos tautfrontiešus, kuriem joprojām rēgojās brīvā Latvija brīvā Krievijā. No viņu puses atbildi sniedza Guntis Valujevs, arī iepinot Nīcšes uzvārdu sava raksta nosaukumā: Latvijas neatkarī­ba, lūk, nedrīkst tikt uzskatīta par mērķi, bet tikai par līdzekli cil­vēku labklājībai un vēl dažām labām lietām, kurām, ja gribat zināt, pēc Ћlielā maksimālistaЛ Nīcšes prāta, traucē tieši Ћdemo­krātiskie aizspriedumiЛ, Ћmazo valstu komēdijasЛ, Ћnacionālās neirozesЛ…"

No vācu valodas tulkoja: Pēteris Brants.1996