Mana dārgā Džozefīne

Džeklina Sūzena

Mana dārgā Džozefīne

Un uzlēca jauna zvaigzne. Bieži vien, kad es ar zvaigzni pastaigājos Centrālparkā, pie mums pienāca cilvēki un jautāja: — Vai šī ir tā Džozefine? — Es palocīju galvu, zvaigzne paluncināja ašteli. (Viņa slavu panesa cēli… svešus suņus un cilvēkus allaž sveicināja nepiespiesti burvīgi.) ,

Tiklīdz es apsēdos pie rakstāmmašīnas un sāku rakstīt, Džozefine bija pārliecinātā, ka rakstīšanai ir kāds sakars ar viņu. Es ar piespiešanos uzdrošinājos atzīties, ka "Leļļu ieleja" nav turpinājums grāmata par Džozetīni. Uzzinājusi patiesību, viņa tomēr to neņēma ļaunā. kad es sāku rakstīt "Mīlas mašīnu", viņai vairs nebija šaubu šoreiz tam jābūt turpinājumam par viņu, jo tik daudz, taču es saprotu kopš "Manas dārgās Džozefines" iznākšanas. Viņa ir cirpusies  skaistumkopšanas salonā ar Viktoriju Niksoni — mazu, melnu šuneli (Protams, ar Niksoniem mani iepazīstināja Džozefīne

pirmoreiz šī grāmata iznāca 1963.gada 14. novembri.

No angļu valodas tulkojusi Helmā Lapiņa

Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis

Māksliniece Juta Tīrona Edgara Švanka grafiskais noformējums

© Helma Lapiņa, tulkojums latviešu valodā, 1994

© Juta Tīrona, vāka zīmējums, 1994

© Edgars Svanks, grafiskais noformējums, 1994