600 Ezopa Fabulas

Ābrams Feldhūns

600 Ezopa Fabulas.

RĪGA « ZINĀTNE 1976

  —Zinātne, 1978. — 320 lpp., il.

Par pirmo fabulu meistaru grieķi uzskatīja leģendāro Ezopu, kas, pēc nostāstiem, dzīvojis 6. gs. p. m. ē. Fabulu žanrs uz visiem laikiem cieši saistīts ar Ezopa vārdu: savas fabulas grieķi un romieši parasti sauca par Ezopa fabulām.

Ap 400 šādu fabulu kopā ar «Ezopa dzīves aprakstu» Iekļautas šajā krājumā,

No sengrieķu valodas tulkojis Ābrams Feldhūns Paskaidrojumu un pēcvārda autors Mihails Gasparovs Māksliniece Maija Purmale

Izdot saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Redakciju un izdevumu padomes lēmumu

(Ј Priekšvārds, Tulkojums latviešu valodā Izdevniecība «Zinātne», 1978

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Tulkotāja priekšvārds

Fabulas

Ezopa fabulu pamatkrājums

Fabulas no parnatkrājuma atkārtota izdevuma

Fabulas no Ezopa krājuma atsevišķiem rokrakstiem

Fabulas no vecākās redakcijas rokrakstiem

Fabulas no vidējās redakcijas rokrakstiem

Fabulas no jaunākās redakcijas rokrakstiem

No Babrija fabulu pārstāstījumiem

Fabulas no skolu krājumiem

Fabulas no Pseidodositeja krājuma

Fabulas no Aftonija krājuma

Fabulas no dažādu sengrieķu autoru darbiem

Bizantiešu fabulas

Fabulas no Sintipas krājuma

Fabulas noveles no Florences un Atēnu rokraksta

Ezopa dzīve. Grāmata par filozofu Ksaniu un viņa vergu

Ezopu jeb Ezopa piedzīvojumi

Ezopa fabulas M.

Paskaidrojumi

Rādītājs ,

TULKOTĀJA PRIEKŠVĀRDS

šajā izdevumā ietilpst ap 400 fabulu, t. i., lielum lielā daļa mūs­dienās zināmo sengrieķu prozas fabulu. Izdevuma fabulu klāsts ap­tver plašu seno redakcionālo variantu rašanās laika diapazonu — no m. ē. 1. gs. līdz (pamatojoties uz B. E. Perrija pieņēmumu par fabulu «jaunākās redakcijas» datējumu) 14. gs. Pati sengrieķu fabula, protams, ir daudz vecāka: literārās liecības par to atrodamas dzej­nieku (Hēsioda, Arhiloha) sacerējumos jau 8. un 7. gadsimtā p. m. ē.

Fabulām seko anonīma autora «Ezopa dzīve», ar sengrieķu fabulas leģendāro pamatlicēju Ezopu saistīts nostāstu un anekdošu virknē­jums, kas kopumā ir savdabīgs sengrieķu «tautas grāmatas» paraugs, viens no nedaudzajiem šāda žanra darbiem, kas sasnieguši mūsdienas

Fabulu tulkojuma pamatā lielākoties ir E. A. Hausrāta izdevuma teksts, pārējās fabulas  tulkotas pēc B. E. Perrija vai K. Halma izdevuma. «Ezopa dzīve» tulkota no B. E. Perrija publicētā teksta.

Zināmas grūtības lasītājam, jādomā, sagādās fabulu morāle, ko tas dažkārt izjutīs kā svešķermeni. Ne reizi vien lasītājam no fabulas gribēsies izlobīt citu morāli un fabulā dotā viņā izraisīs izbrīnu un pat neizpratni (sk., piemēram, mūsu izdevuma 41., 94., 167., 215. fa­bulu). Šādos gadījumos lai atceramies šo morāļu rašanās vēsturi: ap vienojumā ar noteiktu fabulu tās nereti dzimušas dažāda tipa skolās un ir retorisku vingrinājumu produkts, retorikas skolotāju vai pat skolnieku darinājums. Lai tur, kur morāle lasītāju traucēs, viņš no tās abstrahējas, atceroties, ka «Ezopa fabulas», grieķu tautas mūžsenais īpašums, un to morāles ne visos gadījumos veido organisku vienību.

 .