Veinbergs Joels Скачать все книги 2 Количество книг

Joels Veinbergs

Vecā Derība: Mīti, Fakti, Dogmas

Vecās derības zinātniskā izpēte ietver sevī divus savstarpēji cieši saistītus uzdevumus. Vienu risina Vecās derības vēsturiskā kritika, kas pēta šā krājuma un tā atsevišķu sastāvdaļu izcelsmi un attīstību, kanona un teksta vēsturi. Vecās derības vēsturiskajai kritikai bija veltīta mana 1966. gadā iznākusī grāmata «Vecā derība mūsdienu zinātnes skatījumā» (izdevniecība «Liesma»).

Vecās derības vēsturiskā kritika nav pašmērķis, bet tikai pamats Vecās derības zinātniskās izpētes galvenā uzdevuma risināšanai, proti, tās satura analīzei, tajā ietvertās pasaules izpratnes, morālo normu un reliģisko dogmu kritikai. Šim uzdevumam veltīta grāmata «Vecā derība: mīti, fakti, dogmas». Tās mērķis parādīt lasītājam, ka Vecā derība, kas radusies pakāpeniski gadu simtu ritumā, ir tā laika sabiedrības un cilvēku attīstības līmeņa nosacīta, ka tā atspoguļo tikai un vieiiīgi savu radītāju, tālās pagātnes cilvēku, domas un atziņas. Tāpēc ari mūsdienu cilvēkam Vecā derība var būt un ir tikai viena no daudzajām cilvēces tālās pagātnes lieciniecēm līdzās «Iliādai» un «Mahabharatai», biļinām un dainām, kas Jauj mums ielūkoties seno laiku sabiedrības un kultūras attīstībā un labāk izprast cilvēces attīstības procesu.

Autors izsaka sirsnīgu pateicību docentam G. Lukstiņam un filozofijas zinātņu kandidātam docentam P. Laizānam, kuru draudzīgā palīdzība, kritiskie norādi jumi un padomi lielā mērā palīdzēja darbā.

Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis

Yandex – GRĀMATAS -

Izdevniecība «Liesma» Rīgā 1969

Joels Veinbergs

Kolumbi pirms Kolumba

Stāsti par vēsturi

Izziņas procesā cilvēka doma virzās no zināmā uz vēl neizzināto. Mūsdienu cilvēku un zinātnes uzmanibu ar­vien vairāk saista kosmiskās tāles, kuru izpēte kļuvusi iespējama tāpēc, ka cilvēks visumā labi jau iepazinis savu planētu — Zemi.

Zemes izpētīšana bija ne mazāk varonīga un saistoša epopeja kā kosmosa tāļu atklāšana. Apritēja daudzi gadu tūkstoši, iekams cilvēks iepazina savu planētu. Šajā titā­niskajā meklējumu un atklājumu procesā nozīmīgi bija vairāki posmi. Viens no tiem — Lielo ģeogrāfisko atklā­jumu laikmets (15. — 17. gs.), kad Vasko da Gama, Kolumbs, Magelāns un daudzi citi drosminieki pavēra cil­vēcei vēl nepazīstamos Zemes kontinentus.

Taču 15. — 17. gs. ceļotāji turpināja to mūsu planētas izpētes darbu, kuru senajos laikos (3. g. t. pr. m. ē. — 5. gs. m. ē.) jau bija sākuši senie ēģiptieši un babilo­nieši, feniķieši un ķīnieši, grieķi, romieši un daudzas citas senās tautas. Par viņiem — senās pasaules kolumbiem stāsta šī grāmata.

Mēs gribam iepazīstināt lasītāju ne vien ar ceļotājiem un ceļojumiem, bet arī parādīt, kādi cēloņi pamudināja senās pasaules cilvēkus doties tālos un bīstamos braucie­nos, un pastāstīt par to sekām un rezultātiem. Ceļojumos atklājās ne vien jaunas zemes, bet arī svešas tautas un kultūras, un apkārtējās pasaules iepazīšana bija viens no faktoriem, kas ievērojami veicināja un paātrināja senās pasaules diženo kultūru plaukumu.

Jaunā lasītājiem nodotā grāmata turpina sarunu par senās pasaules tautām un zemēm, sabiedrībām un kultu- rātu, kas sākta mūsu agrāk publicētajās grāmatās.

Autors

©«Liesma», 1973

Vāku zīmējis Aleksandrs Stankevičs

Noskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

«… bieži vien ļaudis Pazīst cits citu, kad dodas ar kuģiem pa bangaino jūru.»

(Homērs. «Odiseja»)